Author Archives: ymhadmin

About ymhadmin

“YOUNG MEDIA HOUSE” PĀRŅEM JŪRMALU: VAI VĒLIES PIEVIENOTIES MEDIJU KOMANDAI?

Vai tevi interesē žurnālistika, pasākumu organizēšana, būšana kadrā vai aiz tā, filmēšana, montāža, fotografēšana?

“Young Media House” izsludina Jūrmalas mediju komandas meklēšanu. Meklējam enerģijas pilnus jaunos talantus, kas radīs saistošu saturu, kas interesē jauniešus, strādājot kopā ar talantīgu domubiedru komandu un mentoriem.

Tev būs iespēja attīstīt savas prasmes dažādās mediju un komunikācijas jomās un gan gūt pirmo pieredzi mediju lauciņā, gan radīt reālu ietekmi, veidojot raidījumus, diskusijas un rakstus kā žurnālam “Izvēlies”, tā portālam izvelies.eu.

Ko mēs piedāvājam?

  • Foršu ierakstu CV
  • Regulāras apmācības un iespēju apgūt mediju prasmes no nozares profesionāļiem, tai skaitā jaunāko mākslīgā intelekta rīku izmantošanu un pielietošanu
  • Iemācīsim, kā analizēt satura statistiku un datus
  • Apmācīsim, kā kļūt par sociālo mediju guru
  • Sniegsim iespēju sadarboties ar citu valstu jauniešu mediju organizācijām  
  • Ļausim izpausties pēc sirds patikas, pozitīvā vidē mācoties un sperot pirmos soļus medijos
  • Reālas darba iespējas, kad būsim tevi iepazinuši labāk
  • Noderīgus kontaktus un lielisku, atsaucīgu komandu

Piesakies, aizpildot šo anketu līdz 31. janvāra plkst. 23:59!

“Young Media Sharks” aicina uz Mediju meistarklasēm  Rīgā, Jūrmalā un Kuldīgā!

UZMANĪBU!!! Kuldīgas meistarklašu laiki ir mainīti!!! Katrīna Malacanova – 14.00; Nansija Garkalne 15.00

Lai veicinātu medijpratību un iedvesmotu jauniešus, organizācija “Avantis” un kustība “Young Media Sharks” no 28. novembra līdz 7. decembrim organizē Mediju meistarklašu tūri Rīgā, Jūrmalā un Kuldīgā.

Meistarklases vadīs “Young Media Sharks” rudens nometnes dalībnieku vieni no visaugstāk vērtētajiem pasniedzējiem. Jauniešiem un visiem interesentiem būs iespēja uzzināt par mākslīgā intelekta nozīmi, sociālo tīklu mārketingu un aktualitātēm, mediju satura izstrādi un video veidošanu. Meistarklases vadīs jomas profesionāļi: Artis Krilovs no digitālās aģentūras “Wrong”, Raimonds Platacis no “Lagalactica” un Katrīna Malacanova no “Creo Dizains”. Savās zināšanās un pieredzē dalīsies arī “Yound Media Sharks” nometnes absolventi: televīzijas personība Nansija Garkalne, sociālo tīklu profesionāle Lāsma Ločmele, video veidotājs Emīls Smiļģis.

28. novembrī plkst. 17.00 “YOUNG MEDIA HOUSE” meistarklašu cikls tiks atklāts ar Arta Krilova (digitālā aģentūras “Wrong”)meistarklasi “Mākslīgā intelekta renesanse”, skaties video: youtoube links.

Meistarklases otrajā daļā televīzijas personības Nansijas Garkalnes meistarklase “Es ticu, es redzu, es daru”. Nansija pati ir absolvējusi “Young Media Sharks” nometni, kura šajā rudenī notika jau devīto reizi.

Pateicoties Vācijas vēstniecības un Kuldīgas novada atbalstam, mediju meistarklases jauniešiem būs iespēja apmeklēt bez maksas. 

Meistarklašu kalendārs

Rīga / Young Media House / Blaumaņa 38/40 (bijušajās “Čarlstona” telpās) 

28. novembrī 

Plkst. 17.00 

Mākslīgā intelekta renesanse

Artis Krilovs (“Wrong”) 

Plkst. 18.00

Es ticu, es redzu, es daru.

Nansija Garkalne (“Young Media Sharks”, LTV 16+) 

29. novembrī 

Plkst. 17.00 

Sociālo tīklu mārketings

Katrīna Malacanova (“Creo Dizains”) 

Plkst. 18.00

Kā atrast sevi mediju okeānā?

Lāsma Ločmele (“Young Media Sharks”) 

Jūrmala / Jūrmalas Jauniešu iniciatīvas centrs / Kauguru parks 1

6. decembrī 

Plkst. 16.00 

Mediju satura ideju meistarklase

Raimonds Platacis (“Lagalactica”) 

Plkst. 19.00 

Video veidošana

Emīls Smiļģis (“Young Media Sharks”) 

Kuldīga / Jauniešu māja / Jelgavas iela 26 

7. decembrī

Plkst.14.00 

Sociālo tīklu mārketings

Katrīna Malacanova ( Creo Dizains) 

Plkst. 15.00 

Es ticu, es redzu, es daru

Nansija Garkalne (“Young Media Sharks”, LTV 16+)  

Bildes no nometnes Young Media Sharks 

“Smartups” pitch battle – iespēja attīstīt tavu uzņēmuma ideju

Vai tu jau ilgi sapņo par savu uzņēmumu vai lolo kādu biznesa ideju? 4.novembrī plkst.10:00 jaunajiem uzņēmējiem būs iespēja prezentēt savas idejas “Smartups” pitch battle uzņēmējdarbības jomā atzītiem ekspertiem un iegūt atbalstu to realizēšanai. Dalībniekiem būs iespēja cīnīties par galveno balvu – doties pieredzes apmaiņā uz kādu no Eiropas valstīm, kā arī ASV, Kanādu, Singapūru, Dienvidkoreju, Taivānu un Izraēlu.

Konkursam var pieteikties jebkurš jaunietis vecumā no 17 līdz 25 gadiem, kuram ir ideja un kurš ir gatavs sagatavot trīs minūšu garu prezentāciju, iepazīstinot klausītājus ar sevi, savu ideju, mērķauditoriju, konkurentiem, potenciālajām izmaksām, kā arī nedaudz ar mārketinga plānu.

Idejas tiks vērtētas pēc šādiem kritērijiem: oriģinalitāte; ilgtspējība; identificēta problēma, kā arī risinājums; mērķauditorija un tās vajadzības, kā tā tiks sasniegta; apzināti konkurenti; minētas izstrādes izmaksas un aptuvenā produkta vai pakalpojuma cena; uzstāšanās, kā arī iekļaušanās laikā (3 minūtēs).

Lai labāk sagatavotos konkursam, 26.oktobrī tiks organizēta darbnīca “Sevis un savu ideju prezentēšana”, ko organizē SEB Inovāciju centrs.

Šī ir iespēja iegūt jaunus kontaktus, iepazīstot sabiedrībā pazīstamus cilvēkus un uzņēmējus, attīstīt savas prezentācijas prasmes un iegūt vērtīgas balvas. Pieteikties vari: ej.uz/smartups2023 !

Jaunieši pulcējas devītajā ‘Young Media Sharks’ nometnē

Otrdien, 24. oktobrī, tika atklāta devītā “Young Media Sharks” Starptautiskā mediju nometne vidusskolēniem, kas kinopilsētā “Cinevilla” pulcē 32 jauniešus no 16 dažādām Latvijas pilsētām, portālu “Delfi” informēja nometnes rīkotāji.

Jaunieši nedēļas garumā iepazīst dažādas mediju jomas, gūstot pieredzi no labākajiem Latvijas un ārvalstu jomas ekspertiem, kā arī praktiski darbojas ar dažādiem mediju rīkiem.

Nometni “Young Media Sharks” atklāja nometnes idejas autore un producente Ilona Bičevska un nometnes satura kurators Kārlis Dagilis. Nometnes dalībniekus ar savu klātbūtni pagodināja arī Vācijas Federatīvās Republikas Vēstniecības Rīgā Kultūras un preses nodaļas vadītājs Kristofers Gronavs.

Pirmajā vakarā dalībnieki pildīja saliedēšanās uzdevumus multimākslinieka Henri Särekanno (Igaunija) vadībā. Vakara pirmais viesis bija ētera personība Gustavs Terzens, kurš iedvesmoja jauniešus ar savu dzīvesgājumu, atklājot mediju pasaules aizkulises. Vakars noslēdzās ar režisores Kersti Uibo dokumentālo filmu “Mana īpašā vieta”, kur viņa dalībniekus aizveda uz savu vietu, par kuru radījusi dokumentālo filmu.

Nometnes otrā diena – zinību diena, kurā jauniešu guva ieskatu nākotnes komunikācijas, mediju un nākotnes žurnālistikas pasaulē, kurā ieskatu sniedza portāla “Delfi” galvenais redaktors Filips Lastovskis. Ar ārvalstu mediju pieredzi iepazīstināja Antti Hirvonen no organizācijas “YLE”, savukārt par sociālo mediju trendiem Latvijā un to lomu mūsdienās pastāstīja Katrīna Malacanova (“Credo Dizains”).

Dienas otrajā daļā lielu interesi dalībnieku vidū izraisīja Arta Krilova (“Wrong”) vadītā meistarklase par mākslīgo intelektu un mediju nākotni, kur viņš demonstrēja, ka pašreiz nav mākslīgā intelekta dzimšana, bet gan renesanse, kuru piedzīvojam šodien. Roboti nav atnākuši, lai mums atņemtu darbu, bet palīdzētu mums “kļūt labākiem”, vēsta nometnes rīkotāji.

Režisore Kati Laukkanena ieveda jauniešus dokumentālo filmu pasaulē un stāstīja par dokumentālo filmu spēku, ņemot par piemēru savu personīgo dokumentālo filmu “Tatty”, kas ir par jaunietēm, kuras ikdienā saskaras ar mentālās veselības grūtībām. Jaunajiem interesentiem viņa iesaka: “Pirms sākt filmēt jebkādu dokumentālo filmu, jums ir jāizzina temats, vieta un cilvēks. Jāpavada laiks, lai iegūtu uzticību, tas var aizņemt ilgu laiku, bet no sākuma vajag uzticību un zināšanas, un tikai tad jūs varat ķerties pie kameras. Jo galu galā dokumentālā filma ir par varoni nevis par producenta redzējumu.”

Dienu noslēdza multimākslinieks Henri Särekano no Igaunijas, kurš “Cinevilla” kinozālē iepazīstināja ar pieciem kino darbiem/darbu fragmentiem, lai jauniešiem parādītu citas perspektīvas, atklājot, ka mākslinieciskās izteiksmes veidi var būt dažādi.

Nometnes rīkotāji vēsta, ka nedēļas laikā jaunieši iedvesmojošās lekcijās un praktiskās nodarbībās varēs apgūt video un digitālās stāstniecības metodes, prezentēšanas prasmes, iepazīsies ar jaunākajām sociālo mediju tendencēm, mākslīgā intelekta iespējām un riskiem, kā arī citām mediju pasaules iespējām un izaicinājumiem. Katra diena būs piepildīta ar lekcijām, praktiskām darbnīcām, patstāvīgiem un grupu uzdevumiem – to laikā būs iespēja iegūt zināšanas un prasmes, kas noderēs jauniešu tālākai radošajai attīstībai.

Nometnes rīkotāji pateicas Vācijas Federatīvās Republikas Vēstniecības Rīgā un Kuldīgas novada domei par to, ka šī nometne – izaugsmes piedzīvojums ir pieejams ikvienam jaunietim Latvijā neatkarīgi no viņa ģimenes iespējām, jo mācības, dzīvošana un ēdināšana “Cinevillā” 6 dienu intensīvajā mediju nometnē ir bez maksas.

Nometne notiek no 24. līdz 29. oktobrim kinopilsētā “Cinevilla”.

Pieci padomi jaunajiem žurnālistiem no DELFI galvenā redaktora

Vai arī tu esi domājis, kāda ir laba žurnālista recepte? 25.oktobrī “Young Media Sharks” devītajā nometnē jaunajām mediju haizivīm bija iespēja smelties padomus un dzīves gudrību no Delfi.lv galvenā redaktora Filipa Lastovska. Kādus padomus viņš tiem sniedza, lasi rakstā!

1. Ir svarīgi slīpēt valodas izjūtu un prasmi gan runāt, gan rakstīt

Primāri to var darīt ar grāmatām. Kāda jēga uzrakstīt stāstu, ja tas ir uzrakstīts garlaicīgi vai sausā valodā. Ir ļoti trausla robeža starp kvalitatīvu un triviālu vai vulgāru žurnālistiku ar neveselīgiem clickbait virsrakstiem, kā “Tu nekad neuzzināsi, kas ir šie 5 miljonāri”. To var mainīt, piemēram, ar vecvārdiem, kas atsvaidzinās tekstu, tāpēc ir jālasa Blaumanis, Rozītis,  Belševica un citi latviešu autori, kas nu kuram tuvāks. Svarīga ir arī, protams, gramatika. Kauns teikt, bet, kad es skolas laikā sāku rakstīt skolas un vietējai avīzītei, es reizēm nemācēju atdalīt ar komatiem pat divdabi, man bija ļoti slikta gramatika. Lasīšana uzlabo gramatikas izpratni, palīdz saprast, kā izvairīties no pārāk gariem teikumiem un kā izveidot īsus teikumus tā, lai tie nebūtu saraustīti.

2. Attīsti prasmi klausīties!

Piefiksējiet, cik bieži jūs domājat līdzi nevis tam, ko tavs sarunu biedrs saka, bet gan tam, ko jūs viņam atbildēsiet. Žurnālistikā, it īpaši interviju žanrā, ir ļoti svarīgi klausīties. Jaunajiem žurnālistiem ir populāra īpašība, ka viņi iet uz interviju ar jautājumu lapu, un uzdod tos tādā pašā secībā, pat nepapildina ar citiem jautājumiem, kas sarunas gaitā varētu veidoties. Tādējādi saruna nomirst, tā vairs nav dzīva, jo viņi neklausās tajā, ko sarunu biedrs saka.

3. Nedrīkst baidīties un kautrēties, ir jāmēģina un jārunā!

Vēl jaunajiem žurnālistiem ir raksturīga kautrība un pieticība. Viņi raksta e-pastu, nevis zvana. Tas rada vairākas problēmas, pirmkārt, ja sūta e-pastu, nevis zvana vai runā klātienē, atbildi saņem vēlāk, bet, otrkārt, tā itin bieži nebūs pilnībā godīga, jo intervējamais varēs vairākas reizes pārlasīt un rediģēt savu atbildi, lai izklausītos labāk. Klātienē sarunu biedrs būs daudz atklātāks, tāpēc ir jāsaprot, kad e-pasts nogalinās cilvēkstāstu un kad tas ir tikai tehnisks jautājums. Ja vajag noskaidrot kādus tehniskus vai formālus faktus, tad droši var sūtīt arī e-pastu, bet, ja ir jāveic intervija, e-pastu nevajadzētu sūtīt. Tātad, ja man jāsarindo, saziņai labākais ir klātiene, tad zvans, un e-pasts ir vissliktākais variants.

4. Labs virsraksts ir kā āķis ar būtisko

Reti kad ir tā, ka žurnālists uzraksta virsrakstu, un viņam uzreiz tas patīk. Es varu ieteikt:

a.) Neaizraujies ar garumu. Katrai redakcijai ir savi likumi par virsraksta garumu. Delfos mēģina nelikt vairāk nekā desmit vārdus virsrakstā.

b.) Izmanto četru acu principu – iedod pārlasīt citam, lai viņš pasaka, ko saprot ar šo virsrakstu. Tad sapratīsi, ko vajag mainīt.

c.) Pasaki būtiskāko, lai tas uzrunā cilvēku. Ziņu aģentūrai LETA reizēm ir tehniski, gari un garlaicīgi virsraksti. To daļēji nosaka ziņu aģentūras formāts. Tā kā visi nacionālie mediji regulāri izmanto viņu ziņas, mums redakcijā savulaik bija mājasdarbs, ka žurnālistam ir jāpārraksta 100 LETA virsraksti tā, lai lasītājs saprot, par ko ziņā ir rakstīts. Tas ir labs veids, kā trenēties.

5. Kā iegūt pieredzi medijos? Mēģini!

Vērtīgākais padoms, ko es varu sniegt ir – sāc darboties jau skolas laikā, izrādot pašiniciatīvu, varat izveidot skolas avīzīti vai radio. Kopumā pēc aiziešanas no skolas sola jaunajiem žurnālistiem sākums ir skarbs, un dārgajos dzīves apstākļos ir grūti izdzīvot, arī darbu tāpat vien uzreiz neviens nedos,tāpēc ir vērts rakstīt visiem profesionālajiem medijiem, kaut kur patrāpīsies, paveiksies. Jums ir jāizrāda iniciatīva – man ir ideja, es gribētu uzrakstīt par to vai to. Pasaki, cik garš būs raksts, par ko tas būs, un tad paprasi, vai var publicēt jūsu portālā. Atceries arī, ka nekad nesūti publicēšanai rakstu, ja neviens nav to izlasījis, bet ir svarīgi, lai lasītājs būtu iedziļinājies tekstā, nevis pateicis, ka ir labi, pat neapskatoties.

Ogrē notiks “Young Media House meistarklases” jauniešiem

Avantis un “Young Media House” kopā ar Ogres jauniešu māju 29.septembrī rīkos “Mediju meistarklases” jauniešiem un visiem šīs jomas interesentiem, kuri vēlas apgūt jaunas prasmes vai papildināt esošās zināšanas radošajā rakstīšanā, video filmēšanā, kā arī sociālo tīklu satura veidošanā. Pasākums norisināsies Ogres Jauniešu mājā (Brīvības ielā 40) un pateicoties, Vācijas vēstniecības atbalstam,  pieejams pilnīgi bez maksas.

Pasākuma programma:

16.00–17.00 Radošā rakstīšana ar Gundegu Rozi

Gundega vairāk nekā divdesmit gadu strādā žurnālistikā, no kuriem beidzamie divpadsmit veltīti sieviešu auditorijas izdevumiem. Bijusi galvenā redaktore tādiem sieviešu žurnāliem kā “Santa”, “Ieva”, “Cosmopolitan” un “Shape”, kā arī veidojusi tematiskos izdevumus par modi, skaistumu un veselīgu dzīvesveidu. Gundega ir izdevusi Latvijas mēroga bestsellerus “Dimanti tavā pagalmā” un “Mammas zina vislabāk”, kā arī veido “YouTube” raidījumu “Māmiņu sarunas ar Gundegu Rozi”.

17.00–18.30 Video filmēšana ar Mārtiņu Taukaču.

Mārtiņš 17 gadu vecumā dibināja pats savu video satura veidošanas uzņēmumu “Cliptell”, kur vēl aizvien vada filmēšanas komandu un ir galvenais operators, kā arī režisors. Mārtiņš ir arī LTV raidījumu “Strops/ burtošanas sacensības”, “Supernova aizkadri” režisors. Jaunais uzņēmējs ir arī nometnes Young Media Sharks absolvents.

18.30–20.00  Sociālo tīklu video veidošana ar Lauri Zalānu.

Lauris ir “RADIO TEV” ētera personība, sociālo tīklu satura veidotājs un skatuves cilvēks. Ieguvis balvu “Latvijas mīļākais infulenceris” “Nickelodeon” balvu ceremonijā “Kids’ Choice Awards”.

Ieeja bez maksas. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama, bet krēslu skaits ir ierobežots 🙂

Pasākums notiks, pateicoties Vācijas vēstniecības Rīgā atbalstam.      

Mans darbs – videospēles. Puisis no Latvijas ar 180 tūkstošiem sekotāju

Pieļauju, ka lielākā daļa pusaugu zēni būtu pārlaimīgi, ja varētu videospēles pārvērst par savu peļņas avotu. E-sporta komentētājam un satura veidotājam Dāvim Lakstīgalam, kas gan plašāk ir pazīstams ar pseidonīmu “Twist”, tā ir realitāte. Ikdienā 23 gadus vecais Dāvis ir jūtūberis, kurš veido saturu par videospēlēm gan ārzemju, gan Latvijas auditorijai un septiņu gadu laikā ir sasniedzis vairāk nekā 180 tūkstošus lielu sekotāju skaitu, kas būtu līdzvērtīgs 18 piepildītām “Arēna Rīga”.

Kā tu sāki savu “YouTube” karjeru?

Es domāju, ja tu tagad Amerikā paprasītu bērnam, ko viņš nākotnē vēlas darīt, liela daļa teiktu, ka viņi grib būt jūtūberi. Es arī biju viens no tiem bērniem. Kad es mācījos pamatskolā, vecāki man atteicās pirkt telefonu, taču tajā laikā, ja tev nebija skārienjūtīgais telefons, tu skolā netiki uztverts kā pienācīga sabiedrības daļa. Tad nu es sāku domāt, kā nopelnīt, lai sakrātu jaunam telefonam, un pamanīju, ka spoki.lv bija izsludinājuši konkursu, ka tas, kurš sarakstīs visvairāk rakstus mēneša laikā, iegūs balvā metāla detektoru. Es katru brīvo brīdi pavadīju rakstot, un beigās arī tiku pie šī metāla detektora. To es pārdevu, un par nopelnīto naudu nopirku savu pirmo skārienjūtīgo telefonu. Man bija aptuveni četrpadsmit gadi, kad es sāku regulāri skatīties “YouTube” video. No tiem es iemācījos arī angļu valodu, taču tajā laikā “YouTube” nebija kā karjeras opcija, jo tikai pāris gadus vēlāk par video veidošanu bija iespējams arī nopelnīt. Man patika tas, ko jūtūberi darīja, man patika koncepts, un es nolēmu to pamēģināt. Pašlaik gan es esmu paņēmis pauzi no “YouTube” un pārsvarā savu laiku veltu e-sporta komentēšanai kā ārzemēs, tā Latvijā, vēl es taisu arī raidījumu par e-sporta aktualitātēm latviešu kompānijai “GOEXANIMO”, jo tikai tāpēc, ka tev labi maksā, nenozīmē, ka tu to gribi darīt. Man vairs nepatika taisīt saturu par to tēmu, ko saucu par “savējo”, taču drīzumā atsākšu publicēt jaunu saturu par citu spēli.

Kāda ir tava pseidonīma nozīme? Kāpēc tieši Twist?

Man ir diezgan vienalga, ko tas nozīmē, es to izvēlējos randomā (nejauši – autor.piez.). Kad es gāju uz florbola treniņu, es pamanīju, ka manai nūjai uz lāpstiņas ir rakstīts “Twist”, un tajā brīdī es domāju, kā saukt savu kanālu. Man tagad patīk, kā tas vārds izklausās, un man patika, kā tas izklausījās arī tad, kad man bija 12 gadi.

Kāpēc, tavuprāt, cilvēki tev seko?

Tu “YouTube” vari uzvarēt divos gadījumos. Iedomājies, ka ir ass. Vienā galā ir izklaidējošs, un otrā galā ir labs tajā, ko dara. Pieņemsim, ja būtu divi satura veidotāji par slēpošanu. Būtu kanāls, kam sekotu, jo saturu veido sportists, kurš ir izcīnījis zelta medaļu olimpiskajās spēlēs, bet, kuru nav baigi interesanti skatīties. Galvenokārt cilvēki viņam sekotu, jo viņš ir labs un no viņa kaut ko var iemācīties. Otrs var būt tāds, kurš vienkārši ir interesants. Man varētu būt kanāls par slēpošanu, lai gan es knapi māku slēpot, bet es vienkārši esmu ļoti smieklīgs un man ir harisma. Ideālā variantā tu šos abus apvieno – tu esi gan labs tajā, ko dari un par ko veido saturu, tāpēc skatītāji redz tevi kā iedvesmas avotu, gan arī esi radošs tajā, kā par to runā, un noturi skatītāja uzmanību ar savu personību. Es teiktu, ka man vienmēr ir bijis ļoti labs savienojums starp šiem abiem. Tajā spēlē, ko es spēlēju (“Critical Ops” – aut.piez,), es nebiju pats labākais, bet es biju viens no labākajiem un arī centos būt smieklīgs. Bija citi spēlētāji, kuri bija labāki par mani, bet savos “YouTube” kanālos tikai apkopoja savus labākos momentus un fonā pielika mūziku. To skatīties ir daudz garlaicīgāk, nekā kādu, kurš paralēli runā un cenšas izklaidēt tevi.

Kā ir iespējams iegūt atpazīstamību sociālajos medijos, ja mūsdienās tik daudzi ir satura veidotāji? 

Tā ir laimes spēle. Tev ir jāsamierinās ar to, ka tev var arī nekas nesanākt. Var būt divi cilvēki, kuri taisa ļoti līdzīgu saturu, bet ir ar pavisam atšķirīgu sekotāju skaitu, jo viens no viņiem izvēlēsies īsto virsrakstu vai titulbildi, uz ko cilvēki izvēlēsies uzklikšķināt.

Manuprāt, sākumā vajag pajautāt sev, kāpēc tu gribi taisīt saturu. Ja tu taisīsi saturu tikai tāpēc, ka tu gribi nopelnīt, tas tevi nekur nenovedīs, jo vienā brīdī tev apriebsies. Protams, vienmēr ir divas daļas – tas, kādu saturu tu veido un ko tu dari, lai palielinātu skatījumu skaitu un reklamētu savu produktu. Tie abi bieži konfliktē, jo ir daudzi piemēri, kad satura veidotāji taisa saturu, tāpēc, ka to skatās, nevis tāpēc, ka viņi vēlas par to veidot video. Tā ir spēle. Tu mēģini, līdz atrodi, kas tev sanāk un patīk. Varbūt skanēs iedomīgi, bet māksliniekam arī tu nejautātu: “Ko man zīmēt?” Nav tāda pareizā ceļa, ir tikai tas, ko tu vēlies radīt.

Kādus trīs padomus tu dotu cilvēkam, kas grib sākt veidot saturu?

Sāc! Taisi saturu, neskatoties, vai tas ir labs vai slikts, un dari to regulāri. Tas arī ir vislabākais variants, ja gribi būt tīkams algoritmiem. Labāk ir, ja tu katru nedēļas dienu ieliec pa vienam video, nevis vienā dienā ieliec septiņus, un pēc tam nedari neko. Jo vairāk tu taisīsi, jo vairāk tu sapratīsi, ko tu gribi veidot. Tavi pirmie desmit video būs ārā metami, tavi pirmie simts video būs slikti, bet tas neko nemaina. Pēc pirmajiem 100 video, tu sapratīsi, ko vajag mainīt, kas ir jāuzlabo un vai tu gribi turpināt. Vienkārši sāc darīt kaut ko. Daudzi cilvēki domā, ka viņiem ir perfekti jāizplāno viss, ko viņi taisīs, jānopērk kameras, mikrofoni u.t.t.. Es sāku to darīt ar telefonu, ko nopirku pa 100 latiem. Turklāt bieži cilvēkiem ir grūti pārkāpt pāri tam, ka pirmie video būs stulbi, draugi, paziņas redzēs un izsmies mani. Man arī tā bija, taču tagad viņi man prasa padomus, un paši grib darīt to, ko daru es.

Otrais – pirms filmē video, uzdod sev jautājumu: “Vai es šo skatītos? Vai man tas šķiet interesanti?” Tu ļoti ātri “izdegsi”, ja tev būs jātaisa video, kuri tev pašam nepatīk. Pat ja tu no tā nopelnīsi, tu to sāksi uztvert kā darbu, kas vienā mirklī tev būs kā slogs. Es satura veidošanu neuztveru kā darbu, lai gan tas ir mans ienākumu avots, jo es to izbaudu.

Un trešais padoms – liec visās platformās, kur vari. Tas tev prasa divas minūtes vairāk, lai ievietotu video arī citur, taču labākajā gadījumā tu piesaistīsi daudz plašāku un, kas svarīgi, atšķirīgu auditoriju.

Viena no tavām ikdienas sastāvdaļām ir arī e-sporta mači, kurus tu komentē. Kas ir e-sports?

E-sports ir sporta sacensības tiešsaistē. Tajā ietilpst ļoti daudz dažādi “sporta veidi” jeb spēles. Es interesējos par “Counter Strike-2”, bet ir daudzas citas spēles ar neskaitāmiem faniem. Ērtāk būtu to sadalīt pa kategorijām, piemēram, cīņas, stratēģijas, šaušanas spēles no pirmās personas skata un daudzas citas spēles, pat “Excel” ir e-sporta mači. Šī ir miljardu dolāru vērta industrija. Pēdējam vai priekšpēdējam “Counter Strike” major championship (šīs spēles ievērojamākais turnīrs – autor.piez.), ko var salīdzināt ar konkrētās spēles pasaules čempionātu, bija divi miljoni skatītāju, bet kopumā es teiktu, ka šīs spēles turnīriem seko līdzi aptuveni pieci miljoni cilvēku.

Kāpēc, tavuprāt, cilvēki izvēlas skatīties, kā citi spēlē videospēles, nevis spēlēt paši?

Jebkurā spēlē, ja tu gribi kļūt labāks, tu skaties uz labākajiem, lai pats par tādu kļūtu. Kad es biju jaunāks, es sāku sekot līdzi e-sportam, jo varēju mācīties no spēlētājiem. Taču, novirzoties no tēmas, tāpat kā sportā arī e-sportā ir milzīga atšķirība starp cilvēku, kurš ir talantīgs un kurš nav. Ir cilvēki, kuri ir desmit gadus spēlējuši kādu spēli, bet nav pat par mata tiesu tik labi kā sešpadsmitgadnieks, kurš tai ir veltījis varbūt divus gadus un spēlē top komandā. Turklāt atšķirībā no sporta, lielākajā daļā videospēļu intensīva darbība notiek konstanti, tāpēc to ir ļoti interesanti skatīties, piemēram, spēlē, ko es komentēju (“Counter Strike-2” – aut.piez.), paužu gandrīz nav. Viena spēle ir līdz 25 raundiem, katrs ilgst divas minūtes ar 15 sekunžu pauzi starp katru raundu un vienu lielo pauzi pa vidu.  Turklāt e-sportā visu laiku notiek turnīri, kam sekot līdzi. Ja tu esi profesionāls spēlētājs, tu visu laiku ceļo pa pasauli, lai arēnās spēlētu savu spēli.

Kā tu gatavojies spēles komentēšanai? 

Kad man kāds par šo prasa, es vienmēr atbildu: “Iedomājies futbola spēli, tur ir komentētājs. Tas ir tieši tas, ko es daru.” Ir divu veidu komentētāji – analītiskie, kuri veic pēcspēļu intervijas un apkopo notikumus, un tie, kuri komentē spēles notikumus mača laikā un kuru galvenais uzdevums ir būt emocionālam. Es piederu tiem otrajiem un burtiski daru visu to pašu, ko dara parasts sporta komentētājs – noskaidroju informāciju par spēlētājiem, komandām, iepriekšējo spēļu statistiku, salieku vienā failā un spēles laikā to izmantoju.

Kāpēc Latvijā e-sports vēl aizvien ir gauss?

Nauda. Tas ir cikls. Ja Latvijā izsludinātu turnīru, kurā uzvarot, var izcīnīt 100 tūkstošus eiro, kas pasaules mērogā ir diezgan maz, bet Latvijā tas būtu nenormāli daudz, tas nozīmētu, ka ļoti daudzas komandas pieteiktos, jo visi gribētu vismaz mēģināt. Pat, ja tu netiktu tālāk, tu būtu daudz vairāk ieinteresēts tajā, kas uzvarēs, un arī pasākums kļūtu daudz populārāks. Respektīvi, lieli turnīri piesaista lielu uzmanību, liela uzmanība piesaista aizvien vairāk spēlētājus, kuri vēlāk vēlas vēl vairāk lielus turnīrus. Savukārt to, ka ir daudz spēlētāju var izmantot tam, lai piesaistītu investorus turnīram. Tas ir nebeidzams cikls, kas Latvijā nav sācies. Šomēnes Latvijā “Splandid Palace” būs turnīrs, kuru arī es komentēšu, bet tā balva būs 5000 eiro.

Kas tevi motivē, kad tev nav kāds, kurš pasaka: “Neierodies darbā, atlaidīšu!”?

Mani motivē tas, ka es daru to, ko man patīk darīt. Es teiktu, ka motivāciju vajag tad, ja tev ir sevi jāpiespiež darīt to, kas tev nepatīk. Man nepatīk šis jautājums, jo tas ir tāpat kā jautāt: “Kur tu rodi motivāciju ēst katru dienu?” Man patīk, un man gribas, tāpēc arī es to daru.

Tu esi pabeidzis Rīgas Valsts 1.ģimnāziju, divas reizes iesācis mācīties universitātē un tā arī neesi nevienu no tām absolvējis, un par savu karjeru sauc “YouTube” un videospēļu komentēšanu, respektīvi, ej pretēji sabiedrībā pieņemtajiem standartiem. Cik svarīga tev ir izglītība? 

Vissvarīgākā. Es vienkārši neuzskatu, ka tās zināšanas, ko es meklēju, es varu iegūt skolas solā. Arī pirmās ģimnāzijas laikā man bija šāda sajūta, jo es zinu, kas mani interesē, un to arī es pats pētu. Tāpat kā ar satura veidošanu, man vajag, lai mani interesētu tas, ko es daru. Man nevajag motivāciju, lai radītu saturu, man nevajag motivāciju, lai mācītos, pētītu un lasītu par to, kas mani interesē, jo es to gribu darīt. Tāpēc es nespiežu sevi strādāt nine to five (no deviņiem līdz pieciem – aut.piez.) darbu, jo vienreiz vasarā es pamēģināju strādāt pastā un uzreiz sapratu, ka es to nevēlos darīt. Es pamēģināju aiziet uz divām universitātēm, un sapratu, ka man tas riebjas un nav vajadzīgs. Mana pārliecība ir, ka es nespiedīšu sevi darīt lietas, ko es negribu tikai tāpēc, ka sabiedrība uzskata, ka tas ir jādara.

Vai, tavuprāt, mūsdienās augstākā izglītība vēl ir aktuāls koncepts?

Ja tas, ko tu gribi darīt ar savu dzīvi, ir pabeigt skolu, universitāti, dabūt stabilu darbu, tad, jā, universitātes diploms tev noteikti palīdz strādāt “zem kāda” kādā kompānijā. Tur tas ir aktuāli. Vienkārši es nekad neesmu gribējis strādāt kādam citam. Ja es savā uzņēmumā gribētu pieņemt kādu no diviem kandidātiem, un viņi pārāk neatšķirtos viens no otra, man vajadzētu tikai to, lai viņi padara konkrētu darbu, piemēram, nosūta e-pastus, tad es pieņemtu darbā to, kam ir augstākā izglītība. Vienmēr! Jo viņš ir vairāk par to iemācījies.

Kādas ir tavas ambīcijas nākotnei?

Es neteiktu, ka man ir. Es esmu ļoti ambiciozs, bet man nav konkrēts mērķis, jo es esmu mainīgs cilvēks. Es tev varētu pateikt savus mērķus tagad, bet parasti neplānoju neko tālāk par trīs mēnešiem, jo es zinu, ka tas mērķis, kāds man bija iepriekš, tagad man liekas stulbs. Es visvairāk nožēlotu, ja nebūtu sekojis tam, ko es tajā brīdī gribu darīt. Man šķiet, ka ir ļoti daudz cilvēki, un tas nav domāts kā pārmetums, kuri grib darīt vienu, bet strādā vienā un tajā pašā darbā 15 gadus, ģimenē viss ir normāli, bet ne pārāk labi, un viņi nesasniedz to, ko viņi grib, jo ir komfortablāk neko nedarīt un viss nav tik slikti, lai kaut ko mainītu, tāpēc viņi gaida brīdi, kad notiks kaut kas slikts, lai varētu saņemties kaut ko mainīt, bet patiesībā viņi varētu negaidīt un jau tagad darīt to, ko viņi grib. Tas nenozīmē, ka ir jābūt egoistiskam, bet ir jāizzina sevi, jāsaprot, ko gribi, un nedrīkst melot sev, ka nē, nē, tā nav. Galvenais jautājums, ko es sev vienmēr uzdodu, ir: “Ko es gribu darīt tagad, šajā momentā?” Un, tā kā tu vienmēr dzīvo tikai šajā momentā, tu zini, ka esi izdarījis visu, ko gribēji. Es gribu komentēt “Counter Strike 2” major, jo tas ir vislielākais notikums spēlē, ko es komentēju, un to komentē vislabākie, turklāt tajā, kas mani interesē, es vienmēr gribu būt vislabākais, kas nozīmē, ka es gribu darīt to, ko dara vislabākie, taču, ja man kādreiz apniks komentēt, šis mērķis pazudīs.

Vai tu piekrīti, ka esi sava ceļa gājējs?

Jā, vienmēr.

Tad, kā cilvēks, kurš vienmēr ir bijis sava ceļa gājējs, ko tu gribētu pateikt pasaulei?

Seko savai sirdij, seko tam, ko tu gribi. Nevis egoistiskā veidā, bet zini, kas tu esi, un ej pēc tā, ko tu gribi. Tev nav jāiet uz universitāti tikai tāpēc, ka tavi vecāki to grib, tev nav jāstrādā darbā, kas tev nepatīk, tikai tāpēc, ka, “kā tad es samaksāšu par dzīvokli?”. Vienmēr var atrast risinājumu, bet man šķiet, ka tu nekad nebūsi laimīgs, darot to, ko tev nepatīk darīt. Cilvēki vienmēr izdomā, ka notiks tas un tas, tad es būšu laimīgs. Kā būtu, ja tu būtu laimīgs tagad? Tā laime tajā brīdī rodas no tā, ka tu atrodies tur, kur tu gribi atrasties, un dari to, ko gribi darīt. Ja tu vienmēr dari to, ko tu konkrētajā brīdī gribi darīt, tu nekad nevari būt nelaimīgs.

Luijs Tomlinsons – “Faith in the future” albuma koncerts Rīgā

Autors Vivita Budze, foto Emīls Smiļģis

7. septembrī piepildījās gandrīz vai katra jaunieša mazais sapnītis. Šajā dienā “Arēna Rīga”, prezentējot savu jauno albumu, uzstājās Luijs Tomlinsons (Louis Tomlinson). Pasaule viņu iepazina kā puišu grupas “One direction” dziedātāju. Pēc grupas izjukšanas Luiss attīstīja savu solo karjeru. Šajā koncertā viņš prezentēja savu jauno albumu “Faith in the future”. 

Ar jauno albumu viņš pasaulei paziņoja par savu atgriešanos, jo iepriekšējais albums bija izdots vien 2020. gadā, kad pasauli bija pārņēmusi kovidpandēmija. Jaunā albuma dziesmas ir dažādu stilu, bet stāsta vienu un to pašu domu – nepadoties un celties pēc katra kritiena. Tās ir 16 dziesmas, kuras noteikti ir vērts noklausīties. 

Koncerts bija iespaidīgs un ļoti ilgi gaidīts. Pašu Luiju iesildīja Andrew Cushin un grupa The Lathums. Šos izpildītājus ir vērts arī pameklēt Youtube. Iesildītāji aizrāva un sagatavoja publiku par visiem simts procentiem. Viņi vairākkārt pateicās Luijam par šo iespēju. Arēna nebija pārpildīta, taču tik un tā klusuma brīžos publika dziedāja paša Luija vai “One direction” dziesmas, kas akustikas dēļ radīja pārpildītas arēnas iespaidu. 

Kāpēc var apgalvot, ka tika piepildīts teju katra jaunieša sapnis? Publikā nebija tikai padsmitgadīgi bērni, bija arī pieauguši cilvēki, kuri dziedāja līdzi tāpat kā pusaudži. 

Pirms Luijs kāpa uz skatuves, tika lūgts pakāpties atpakaļ, un saņēmām informāciju, ka pie apsardzes varot dabūt ūdeni. Luijs koncertu atklāja ar pirotehnikas šovu, ko nofilmēja visa publika. Koncertam turpinoties, arvien vairāk klausītāju nolika malā savu viedtālruni un baudīja mūziku. 

Manā vērtējumā, koncerts noteikti bija tā vērts. Lai gan ikdienā neklausos Luija dziesmas, pēc koncerta esmu pievienojusi viņu maniem visvairāk klausītajiem izpildītājiem “Spotify” lietotnē. Pats koncerts neizpalika arī bez “One Direction” dziesmām. Tieši šīm dziesmām skanot un publikai pārkliedzot pašu Luiju, man bija sajūta, ka es atgriežos pamatskolas vecumā un pirmo reizi būtu “One Direction” koncertā. Liels paldies Luijam par šo albumu un par koncertu Rīgā!

Pasākums Jūrmalas jauniešiem mediju jomā

Tava pirmā pieredze mediju pasaulē – “Young Media House” ideju brainstorm

Vai tevi interesē žurnālistika un mediju aizkulises? Vēlies iegūt savu pirmo pieredzi mediju satura veidošanā? Varbūt jau ilgi lolo kādu vēl neīstenotu ideju mediju jomā? Piesakies ideju brainstorm jauniešu mediju satura veidošanā!

“Young Media House” kopā ar Jūrmalas Bērnu un jauniešu interešu centru un “Radi media” aicina pieteikties brainstorm jeb ideju ģenerēšanai izaugsmes kouča Niklāva Matusēviča vadībā Jūrmalas Jauniešu mājā 15. septembrī no plkst. 16.00 līdz 19.00. Kopā attīstīsim jaunas idejas un vēl neatklātas tēmas, kas jauniešiem ir saistošas un par kurām vajag runāt, kā arī tās, par ko esi gatavs veidot saturu tu!

Mūsu mērķis ir attīstīt jauniešu mediju centru “Young Media House” Jūrmalā, lai  sniegtu jauniešiem iespēju veidot savus raidījumus, reportāžas,  pasākumus, podkāstus un izmēģināt citus mediju formātus. Pasākuma laikā pārrunāsim, kāda satura trūkst jauniešu auditorijai, kāds saturs jauniešus interesē, un radīsim idejas jauniem projektiem.

Dalībnieku skaits ir ierobežots, tāpēc gaidīsim tavu pieteikumu līdz 13. septembrim!

Pieteikšanās saite:

https://ej.uz/jurmalabrainstorm

Vairāk par pasākumu

https://www.facebook.com/events/1307084366597313/?ref=newsfeed

Organizē Avantis un Radi Mediju.

Kontakti Ilona Bičevska ( [email protected] ) un Toms Bumbulis

Vairs nedzīvoju pie mammas – kā izvākties?

Es vienmēr zināju, ka no savas 18.dzimšanas dienas uzsākšu pastāvīgu dzīvi, taču šis solis bieži vien nāk roku rokā kopā ar daudz problēmjautājumiem, uz kuriem atbildes nezini. Nu jau divus gadus es īrēju dzīvokli, un esmu apkopojusi savus secinājumus un padomus, ko ņemt vērā, ja vēlies izvākties.

Dzīvokļa meklēšanas process:

Ir jāsaprot, kādas ir tavas iespējas un vēlmes. Respektīvi, padomā, kurā rajonā vēlies dzīvot, kāds ir tavs budžets, cik istabu dzīvokli vēlies, vai vēlies īrēt mēbelētu dzīvokli vai bez mēbelēm, vai esi gatavs dzīvot 1.stāvā vai pagrabstāvā, vai tev ir vienalga.
  1. Ir jāsaprot, kādas ir tavas iespējas un vēlmes. Respektīvi, padomā, kurā rajonā vēlies dzīvot, kāds ir tavs budžets, cik istabu dzīvokli vēlies, vai vēlies īrēt mēbelētu dzīvokli vai bez mēbelēm, vai esi gatavs dzīvot 1.stāvā vai pagrabstāvā, vai tev ir vienalga.
  2. Dzīvokļu sludinājumus var meklēs ss.com, city24.lv, cityreal.lv, rentinriga.lv, domimaps.lv, kurmajas.lv, dzivokliunmajas.lv un Facebook.
  3. Kad esi atradis tos dzīvokļus, ko būtu gatavs saukt par savām nākamajām mājām, sarunā tikšanos ar īpašnieku. Iesaku labāk apmeklēt vairākus dzīvokļus, pirms veic lēmumu, jo visbiežāk īrētājs paraksta līgumu ar to, kurš pirmais piesakas un ir gatavs maksāt, tāpēc pastāv iespēja, ka tevis sarunātā tikšanās var tikt atcelta arī pirms dzīvokļa apskates. Šī iemesla dēļ es ieteiktu sākt meklēt dzīvokli tajā mirklī, kad jau zini, ka vari to atļauties, nevis, ja alga ir jāgaida vēl pāris nedēļas. 
  4. Parakstot īres līgumu, tev ir jārēķinās ar to, ka uzreiz būs jāsamaksā īres nauda un depozīts, kas visbiežāk ir vēl viena mēneša īres naudas apmērā. Depozīts tev tiks atdots pēc līguma beigām (bet ne tad, ja priekšlaicīgi izlemsi izvākties), taču īpašnieki var to paturēt, ja būsi kaut ko salauzis vai atstājis kādus postījumus.

Protams, ka patstāvīgas dzīves sākums ir dārgs prieks. Finansiālā ziņā ir jānodrošina ne tikai summa būtībā divu mēnešu īres naudas apjomā, bet arī papildus sīkumi, ko līdz šim ir gādājuši vecāki un kuriem, iespējams, iepriekš pat neesi pievērsis uzmanību. Šeit ir svarīgākie sīkumi, kas būs nepieciešami. Taču, pirms kaut ko pērc, vari pārliecināties, vai dzīvoklī jau kaut kas ir, vai tomēr būs jāiegādājas pašam. Jāatceras arī, ka, ja vēlies iekārtot mājokli pēc savām vēlmēm un īrēt nemēbelētu dzīvokli, izmaksas papildinās arī mēbeļu cenas. Zemāk sarakstā minētajām lietām pirms diviem gadiem es iztērēju aptuveni 400eur.

Kas jānopērk savam pirmajam dzīvoklim?

Virtuve

  • Miskastes maisi
  • Trauku mazgājamais līdzeklis
  • Trauku mazgājamās švammītes
  • Cepampapīrs
  • Papīra dvieļi
  • Virtuves dvieļi
  • Iepakojumu aiztaisāmie
  • Sāls, piparu un cukura trauciņi
  • Šķīvji
  • Bļodas
  • Glāzes
  • Krūzes
  • Ledus formiņas
  • Karstuma paliktņi
  • Dārzeņu mizotājs
  • Lielas bļodas gatavošanai vai uzkodām
  • Miskaste
  • Trauku žāvētājs
  • Cepšanas lāpstiņa
  • Korķa viļķis
  • Pannas
  • Katli
  • Dēlītis griešanai
  • Asi naži gatavošanai
  • Galda piederumi (mazās un lielās karotītes, dakšas, naži)
  • Galda piederumu organizators

Ir vērtīgi arī iegādāties uzreiz arī produktus ar ilgu derīguma termiņu, piemēram, pelmeņus, griķus, rīsus, tēju, kafiju, kečupu, sāli, cukuru, piparus, makaronus, auzu pārslas, zivju pirkstiņus un miltus, lai vienmēr mājās būtu kaut kas ēdams, pat ja attopies izsalcis vakara stundā, kad veikali vairs nestrādā.

Vannas istaba

  • Dušas želeja
  • Matu šampūns
  • Švamme
  • Zobu pasta
  • Ziepes
  • Zobu diegs
  • Veļas pulveris
  • Tualetes papīrs
  • Poda tīrāmais līdzeklis
  • Logu tīrāmais līdzeklis
  • Lupatiņas vai slota, kas ir paredzēta logu tīrīšanai
  • Slota
  • Tualetes birste
  • Trauciņš ziepēm
  • Trauciņš zobu birstēm
  • Bļoda vai spainis, kurā ieliet ūdeni grīdas mazgāšanai
  • Mazā slotiņa ar šaufeli

Guļamistaba

  • Gultas veļa (vismaz 2 komplekti, lai vari nomainīt)
  • Spilveni
  • Sega
  • Drēbju pakaramie
  • Aizkari

Cits

  • Fēns
  • Gludeklis
  • Veļas žāvētājs
  • Paklājiņš, ko pielikt pie vannas
  • Grīdas vai galda lampa
  • Pagarinātājs
  • Pledi
  • Šķēres
  • Pirmās palīdzības komplekts (plāksteri, termometrs, teips, ūdeņraža peroksīds dezinfekcijai, pretsāpju zāles u.c.)

Par ko tev būs jāmaksā katru mēnesi?

  • Dzīvokļa īre
  • Komunālie maksājumi (gāze, siltums, ūdens, atkritumu izvešana)
  • Elektrības rēķins
  • Telefona rēķins
  • Televīzijas un interneta pieslēgums
  • Ēdināšana
  • Transports
  • Cits (Izklaides, sporta zāles abonements, kafija, izglītība, apģērbs u.c. izdevumi, kas katram ir atšķirīgi)

Lai gan šī praktiskā informācija, iespējams, tevi sabiedēja, savas patstāvīgās dzīves sākšana ir svarīgs solis, kurš kādā mirklī ir jāveic ikvienam jaunietim. Jo, lai gan līdz ar izvākšanos no vecāku ligzdiņas nāk līdzi arī lieli izdevumi, tev vairs nav vecāku kontroles, kas nozīmē, ka brokastīs vari ēst kūku un spēlēt spēles līdz vēlai naktij, līdz sapratīsi, ka varbūt tā tomēr nevajag darīt 🙂