Vai arī tu esi domājis, kāda ir laba žurnālista recepte? 25.oktobrī “Young Media Sharks” devītajā nometnē jaunajām mediju haizivīm bija iespēja smelties padomus un dzīves gudrību no Delfi.lv galvenā redaktora Filipa Lastovska. Kādus padomus viņš tiem sniedza, lasi rakstā!

1. Ir svarīgi slīpēt valodas izjūtu un prasmi gan runāt, gan rakstīt

Primāri to var darīt ar grāmatām. Kāda jēga uzrakstīt stāstu, ja tas ir uzrakstīts garlaicīgi vai sausā valodā. Ir ļoti trausla robeža starp kvalitatīvu un triviālu vai vulgāru žurnālistiku ar neveselīgiem clickbait virsrakstiem, kā “Tu nekad neuzzināsi, kas ir šie 5 miljonāri”. To var mainīt, piemēram, ar vecvārdiem, kas atsvaidzinās tekstu, tāpēc ir jālasa Blaumanis, Rozītis,  Belševica un citi latviešu autori, kas nu kuram tuvāks. Svarīga ir arī, protams, gramatika. Kauns teikt, bet, kad es skolas laikā sāku rakstīt skolas un vietējai avīzītei, es reizēm nemācēju atdalīt ar komatiem pat divdabi, man bija ļoti slikta gramatika. Lasīšana uzlabo gramatikas izpratni, palīdz saprast, kā izvairīties no pārāk gariem teikumiem un kā izveidot īsus teikumus tā, lai tie nebūtu saraustīti.

2. Attīsti prasmi klausīties!

Piefiksējiet, cik bieži jūs domājat līdzi nevis tam, ko tavs sarunu biedrs saka, bet gan tam, ko jūs viņam atbildēsiet. Žurnālistikā, it īpaši interviju žanrā, ir ļoti svarīgi klausīties. Jaunajiem žurnālistiem ir populāra īpašība, ka viņi iet uz interviju ar jautājumu lapu, un uzdod tos tādā pašā secībā, pat nepapildina ar citiem jautājumiem, kas sarunas gaitā varētu veidoties. Tādējādi saruna nomirst, tā vairs nav dzīva, jo viņi neklausās tajā, ko sarunu biedrs saka.

3. Nedrīkst baidīties un kautrēties, ir jāmēģina un jārunā!

Vēl jaunajiem žurnālistiem ir raksturīga kautrība un pieticība. Viņi raksta e-pastu, nevis zvana. Tas rada vairākas problēmas, pirmkārt, ja sūta e-pastu, nevis zvana vai runā klātienē, atbildi saņem vēlāk, bet, otrkārt, tā itin bieži nebūs pilnībā godīga, jo intervējamais varēs vairākas reizes pārlasīt un rediģēt savu atbildi, lai izklausītos labāk. Klātienē sarunu biedrs būs daudz atklātāks, tāpēc ir jāsaprot, kad e-pasts nogalinās cilvēkstāstu un kad tas ir tikai tehnisks jautājums. Ja vajag noskaidrot kādus tehniskus vai formālus faktus, tad droši var sūtīt arī e-pastu, bet, ja ir jāveic intervija, e-pastu nevajadzētu sūtīt. Tātad, ja man jāsarindo, saziņai labākais ir klātiene, tad zvans, un e-pasts ir vissliktākais variants.

4. Labs virsraksts ir kā āķis ar būtisko

Reti kad ir tā, ka žurnālists uzraksta virsrakstu, un viņam uzreiz tas patīk. Es varu ieteikt:

a.) Neaizraujies ar garumu. Katrai redakcijai ir savi likumi par virsraksta garumu. Delfos mēģina nelikt vairāk nekā desmit vārdus virsrakstā.

b.) Izmanto četru acu principu – iedod pārlasīt citam, lai viņš pasaka, ko saprot ar šo virsrakstu. Tad sapratīsi, ko vajag mainīt.

c.) Pasaki būtiskāko, lai tas uzrunā cilvēku. Ziņu aģentūrai LETA reizēm ir tehniski, gari un garlaicīgi virsraksti. To daļēji nosaka ziņu aģentūras formāts. Tā kā visi nacionālie mediji regulāri izmanto viņu ziņas, mums redakcijā savulaik bija mājasdarbs, ka žurnālistam ir jāpārraksta 100 LETA virsraksti tā, lai lasītājs saprot, par ko ziņā ir rakstīts. Tas ir labs veids, kā trenēties.

5. Kā iegūt pieredzi medijos? Mēģini!

Vērtīgākais padoms, ko es varu sniegt ir – sāc darboties jau skolas laikā, izrādot pašiniciatīvu, varat izveidot skolas avīzīti vai radio. Kopumā pēc aiziešanas no skolas sola jaunajiem žurnālistiem sākums ir skarbs, un dārgajos dzīves apstākļos ir grūti izdzīvot, arī darbu tāpat vien uzreiz neviens nedos,tāpēc ir vērts rakstīt visiem profesionālajiem medijiem, kaut kur patrāpīsies, paveiksies. Jums ir jāizrāda iniciatīva – man ir ideja, es gribētu uzrakstīt par to vai to. Pasaki, cik garš būs raksts, par ko tas būs, un tad paprasi, vai var publicēt jūsu portālā. Atceries arī, ka nekad nesūti publicēšanai rakstu, ja neviens nav to izlasījis, bet ir svarīgi, lai lasītājs būtu iedziļinājies tekstā, nevis pateicis, ka ir labi, pat neapskatoties.