Piedzīvojumiem bagāta izvērtās arī ekskursija uz Ziedoņa muzeju, kur bija iespēja piedzīvot trīs stundu programmu ar jaunrades un sevis iepazīšanas elementiem, kā arī saruna ar režisori Māru Ķimeli par teātri un atmiņām par Imantu Ziedoni.
Projekts ”Viena komanda” tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros
“Viena komanda” darbnīca bija Foto darbnīca, kura norisinājās 2018.gada 2.augustā, tās vadījs bija filmas “Pazust Latgalē” producents un pieredzējis fotogrāfs – Kaspars Alksnis. Šajā darbnīcā jaunieši, tāpat arī senioriem apguva fotogrāfēšanas pamatus un izprasta visus nepiečiešamos elementus, lai iemācītos pareizi un kvalitatīvi uzņemt foto.
Nodarbības pirmajā daļā vadītājs pasniedza teorētiskos pamatus un dalījās savā pieredzē un dažādos fotogrāfēšanas knifos, vēlāk tai sekoja pusdienu pauze, un otrajā daļā visi dalībnieki, sadalīti jauktās komandās, kur katram tika nodrošināta tehnika, devās Vecrīgas ielās pildīt praktiskos uzdevumus, kurus iepriekš uzdeva vadītājs, proti, fotogrāfēja no dažādiem lenķiem, mainot fokusus, uzņēma bildes kustībā, kā arī tuvplānus uc. Vēlāk, atgriežoties atpakaļ telpās, visi kopīgi apskatīja paveikto darbu un uzklausīja fotogrāfa komentārus un ieteikumus.
Senioriem šī darbnīca likās ļoti noderīga, jo lielākoties iepriekšējā pieredzē strādājuši ar digitālajām kamerām, ar kurām darbs ir pavisam citādāks. Jaunās zināšanas noteikti tos iedvesmoja vairāk fotogrāfēt un pat taisīt foto albumus, lai būtu, ko parādīt mazbērniem. Lai gan jaunieši lielākoties nav izpalikuši bez fotogrāfēšanas iemaņām, šī nodarbība arī likās zināšanām bagāta, jo fotogrāfs spēja atbildēt uz visiem tiem interesējošiem jautājumiem, lai savas iemaņas spētu uzlabot un papildināt.
Projekts ”Viena komanda” tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.
Biedrības “Avantis” jaunieši īsteno bezmaksas radošo darbnīcu ciklu “Viena komanda”, kas tika izveidots, lai veicinātu jauniešu – senioru savstarpēju sapratni, jauniešu uzņēmīgumu, kā arī palīdzētu senioriem justies kā īstai mūsdienu sabiedrības daļai.
Otrā “Viena komanda” darbnīca – Runas māksla, norisinājās 2018.gada 16.jūnijā, kuru vadīja brīnišķīgā latviešu aktrise un pedagoģe Anita Grūbe. Šī darbnīca bija lieliska iespēja jauniešiem, tāpat arī senioriem apgūt prasmīgas runāšanas pamatelementus un iegūt dažādus vērtīgus padomus par to, kā labāk sevi pasniegt publikai. Tējas/kafijas pauzītes un garšīgas pusdienas pie kopīga galda, protams, arī šoreiz neizpalika!
Dalībniekiem ļoti patika, vienlīdz interesanta tēma gan jauniešiem, gan senioriem. Vairums dalībnieku uzsvēra, ka vajadzēja vairāk praktisko nekā teorētisko, tāpēc gribētu vēl vienu nodarbību tieši, lai gūtu praktiskās runas māklas iemaņas.
Patīkami, ka vadītāja Anita stāsta visu caur pieredzi, ko viegli var salīdzināt ar parasto ikdienas dzīvi, tāpēc viss stāstītais ir saprotams, kā arī uzmanība tiek noturēta. Dalībnieki uzsver, ka patīkami būt dažādā auditorijā, intereses var savienot abām vecuma grupām.
Projekts ”Viena komanda” tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros
Biedrības “Avantis” jaunieši uzsāka bezmaksas radošo darbnīcu ciklu “Viena komanda”, kas tika izveidots, lai veicinātu jauniešu – senioru savstarpēju sapratni, jauniešu uzņēmīgumu, kā arī palīdzētu senioriem justies kā īstai mūsdienu sabiedrības daļai.
Pirmā ”Viena komanda”darbnīca – Improvizācijas darbnīca, norisinājās 2018.gada 19.maijā, kur kopā ar jaunieti, Latvijas Kultūras akadēmijas studenti Nansiju Garkalni, senioriem bija iespēja ar atraktīviem jauniešiem iemācīties aizraujošus improvizācijas elementus, spēlēt improvizācijas spēles un lieliski pavadīt laiku! Protams, bija arī sarunas, tējas/kafijas pauzītes un pusdienas pie kopīga galda.
Dalībnieki uzskata, ka tā bija lieliska un jauna pieredze. Šīs spēles pēc tam var spēlēt kopā ar bērniem un mazbērniem, kā arī var tikt izmantotas dažādās svinībās, priecājoties ar visiem kopā. Kāds no dalībniekiem īpaši uzsvēra, ka improvizācijas elementus ir ieguvis priekš saviem treniņiem, sākotnēji juties saspringti, bet spēļu gaitā jutis lielas izmaiņas, netikai viņš pats, bet arī pārējie dalībnieki kļuva daudz atvērtāki un komunikabli.
Ļoti patīkams šāda tipa pasākums, kur miksējas jaunā un vecā paaudze. Iedvesmojošs, var just, ka aktīvi tiek nodarbināts prāts, raisot radošumu. Šī darbnīca ļauj paskatīties citādāk vienam uz otru.
Projekts ”Viena komanda”, tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros
Kas veido labu saukli?
Spēja uztvert situācijas būtību. Ļoti daudzi saukļi izdabā pārdošanas rezultātiem, tomēr tas ne vienmēr ir pats galvenais. Piemēram, “Just Do It” ir labs sauklis – tas ietver sevī ideju, ka nekas nav neiespējams, kas iedvesmo arī cilvēkus, kam neinteresē produkts. Ja sauklis ir “Pie mums vislētāk” vai “Izbaudi rudeni”, visticamāk kāds mārketinga nodaļā ir uzskatījis auditoriju par muļķiem.
Vai ari labu reklāmu var pārdot jebko?
Laba reklāma sliktu produktu nogremdē vēl ātrāk, jo vairāk cilvēku uzzina par to, kāds patiesībā ir produkts. Svarīgi ir, lai produktam ir atbilstoša reklāma. Piemēram, Amsterdamas studentu viesnīciņas reklāma, kas vēsta “tagad mums ir logi katrā numuriņā” un “tagad mums ir arī druvis” nevēsta neko pārāku par to, ko produkts spēj piedāvāt. Piemēram, ja iesi uz Makdonaldu un gaidīsi baltus galdautus, cerības tiks pieviltas.
Kā izveidot labu zīmolu?
Tā ir vairāku gadu laulība ar klientu. Diezgan daudz labi iesāktu zīmolu stāsti beidzas tāpēc, ka tiek pēkšņi mainīta mērķauditorija, mainīta mārektinga stratēģija vai nomainīta aģentūra, kura veido zīmola reklāmas. Pirmais ir ilgtermiņa attiecības un uzticība. Otrkārt, aģentūrai jābūt tikušai pāri pašizaugsmes stadijai – nevar tērēt klienta naudu ar nolūku izmēģināt dažādas stratēģijas.
Kā novērtēt vai ideja ir laba?
Latvian Art Directors Club piedāvā projektu Street Advertising School, kurā cilvēki, kas ikdienā nav saistīti ar mārketingu var iegūt iespēju attīstīt savas prasmes un idejas. Ikvienam ir iespēja aizpildītbrīfu, un ja ideja tiek atzīta par labu, tad dalībnieks iegūst iespēju 9 mēnešus apgūt mārketingu pie profesionāļiem. Esmu piekritējs teorijai, ka vairums izcilāko cilvēku reklāmas nozarē nāk tieši no dažādu citu profesiju pārstāvju vidus. Reklāmas veidošanas spēja bieži vien ir iedzimta prasme.
Kur Latvijā mācīties reklāmu?
Sociālo zinātņu fakultātēs Latvijā tas ir iespējams, tomēr, ja ir izteikta vēlme līdz pašiem dziļumiem iemācīties reklāmu, ir jābrauc nedaudz tālāk no mājām. Dažas no iespējamajām opcijām ir Maiami Ad School, Cenral Saint Martins universitāte, Royal College of art. Ja izmācīsies bakalauru Latvijā, bet maģistru kādā no ārzemju skolām, es domāju, ka jaunietis būs savas jomas specialists.
Kā nepazaudēt radošumu?
Katrs ar saviem tarakāniem dejo savādāk. Esmu pretrunu plosīts vēljoprojām – nezinu, kā kurā situācijā ir labāk. Es apbrīnoju māksliniekus un mūziķus – tos, kuri izvirza sev vienu stilu un pēc ta arī turpina savu turpmāko radošo darbību. Reklāmā katru reizi ir jāsāk no nulles, un tas rada stresu. Īpaši, ja karjera kāpj uz augšu – jo tu negribi izdarīt sliktāk kā iepriekš, bet labāk arī vēl īsti nemāki. Un starp negribu un nevaru ir tas lielais stress. “Ziepes” sākas, kad sabiedrība sāk prasīt kaut ko no tevis.
Kas cilvēkus padara par radošajiem ģēnijiem?
Normālība mūsdienās ir pārvērtēta. Man ir vesela lekcija par bipolāriem traucējumiem “Bipolārās priekšorcības” – tā ir par to, kā cilvēks periodiski nonāk no dziļas ekstāzes līdz smagai depresijai. Kad esi tā izšūpojies, esi apdāvināts ar talantu redzēt lietas gan no pozitīvās, gan negatīvās puses. Un tas sniedz papildus skatījumu uz dzīvi – nevar visu laiku būt samāksloti pozitīvs.
Kas jāiekļauj savā ikdienā lai būtu veiksmīgs?
Tā problēma ar padomiem ir tāda, ka ja es pasaku, ka Zukerbergs katru rītu izdzer glāzi piena un aped auzu putru, rodas ilūzija, ka tagad katrs, kurš tā darīs spēs izveidot Facebook. Bet problēma tāda, ka gluži tā tas nestrādā. Man svarīgs ir balanss starp mazvērtības kompleksu – kas es tāds esmu, ko gan es izdarīsu – un lielummāniju – es varu būt kaut vai Amerikas prezidents. Abi šie komponenti rosina paškritiku, vienlaikus ļaujot arī noticēt sev!
Teksts: Marta Muižniece
Foto: Ritvars Stankevičs
1. Nav universāla padoma, kā mācīties, jo cilvēki ir tik dažādi, katram ir atšķirīga mācīšanās pieredze. Vienam informāciju atcerēties palīdzēs tās pasvītrošana, otram – iztēlojoties informāciju kā attēlu, trešajam būs svarīgi to visu iekalt no galvas. Nav vispareizākā risinājumā, drīzāk ir ikvienam visvairāk piemērotais mācīšanās veids.
2. Svarīgi saprast, ka mācīšanās procesā nozīmīga loma ir atmiņai. Tā spēj gan saglabāt informāciju, gan izmantot to no jauna. Atmiņa piedalās gan domāšanas procesā, gan mācoties, gan satiekot kādu sen neredzētu cilvēku, labas vai sliktas atmiņas par to var iespaidot mūsu uzvedību utt. Vārdu sakot, bez atmiņas nav iespējams iztikt.
Lai gan zinātniekiem ir savs skaidrojums par cilvēka atmiņu, tas, kā veidā cilvēks saglabā sev atmiņā dažādu informāciju, vēl nav izpētīts. Nav arī skaidrs, kādā veidā dzīves laikā atmiņā saglabātā informācija tiek atsaukta apziņā, bieži kopā ar citu informāciju, kas atmiņā noglabāta krietni agrāk. Respektīvi, nav zināms, kādā veidā smadzenes informāciju kodē un sasaista ar senākiem notikumiem, pieredzi.
3. Ne mazāk svarīgi ir, lai darbs vai mācības nekļūtu par monotonu un garlaicīgu procesu. Nepieciešams, lai smadzenes varētu atpūsties un pārstrādāt uzņemto informāciju. Piemēram, ļoti ieteicama ir nodarbošanās, kas saistīta ar roku un acu koordināciju un koncentrēšanos, piemēram, žonglēšana. Kādā pētījumā noskaidrots, ka žonglēšana labvēlīgi ietekmē smadzeņu darbību.
4. Runājot par mācīšanās procesu, itin bieži tiek lietots jēdziens metaizziņa. Meta no sengrieķu valodas nozīmē – aiz. Metaizziņu var dēvēt par savas apziņas apzināšanos. Izklausās sarežģīti, taču patiesībā tā ir savas domāšanas novērtēšana – kādas ir jūsu spējas atrisināt uzdevumu. Pēc materiāla izlasīšanas nepieciešams novērtēt, cik ātri spējat uztvert jauno informāciju, vai ir kādas problēmas, varbūt iespējams pie rezultāta nonākt daudz ātrāk, izmantojot kādu citu mācību materiālu. Būtībā metaizziņas procesu var salīdzināt ar referāta rakstīšanu, tikai tas viss notiek domās.
5. Nebaidies kļūdīties. Dažādos eksperimentos noskaidrots, ka cilvēki, kas cenšas atrisināt sarežģītus uzdevumus, neizmantojot instrukcijas un citu palīdzību, bieži pie pareizā atrisinājuma nemaz nenonāk. Taču ir viens liels BET. Procesa laikā viņi nonāca pie dažādām interesantām idejām, kas tiem palīdzēja turpmākajā mācību procesā. Būtībā šo kļūdīšanos var dēvēt par produktīvu neveiksmi, kad pieredze, kas iegūta risinājuma procesa laikā, noder arī vēlāk.
6. Itin bieži studenti drudžaini iekaļ galvā zināšanas nakti pirms eksāmena un pēc tam brīnās, ka tikpat ātri viss ir aizmirsies. Lai apgūtā informācija labāk noglabātos atmiņā, iesaka ik pa laikam palūgt kādam sarīkot jums minieksāmenu.
Tims Feriss ir pazīstams kā amerikāņu uzņēmējs, kurš sarakstījis vairākas grāmatas par to, kā efektīvi mācīties, un iesaka pēc iespējas saīsināt visu informāciju, ko nepieciešams iemācīties, līdz vienai divām lappusēm. Šajā konspektēšanas procesā ieteicams to papildināt ar paša veidotiem vizuāliem elementiem – dažādām grafikām, diagrammām vai tabulām.
Lai mācību materiāls labāk nosēstos, ieteicams nevis zināšanas mehāniski iekalt, bet mācīšanās procesa laikā nepārtraukti domāt par to pielietojumu reālajā dzīvē.
7. Mūsdienās pārāk aizņemti cilvēki, kuri nespēj plānot laiku un veicamo darbu apjomu, bieži lieto terminu multitāskings jeb multidarbošanās. Datoru pasaulē ar to saprot divu neatkarīgu programmu, piemēram, interneta un Word dokumenta vienlaikus aktivitāti, bet biznesa pasaulē par multitāskeriem dēvē tādus cilvēkus, kuri vienlaikus dara vairākus darbus. Piemēram, atbild uz klientu zvaniem, komunicē ar klientiem sociālajos tīklos un aizpilda pavadzīmes… Līdz beigās salaiž visu dēlī un galu galā saprot, ka cilvēks tomēr nav nekāds robots, bet dzīva būtne, kas spējīga darīt vienlaikus vairākas darbības, bet ar nosacījumu, ka tās saistītas tikai ar vienu norisi. Zinātnieki multidarbošanās neefektivitāti skaidro ar mūsu smadzeņu attīstību, kas norisinājusies simtiem tūkstošu gadu laikā. Kad pirmatnējais mednieks vai zvejnieks devās uz mežu medīt lāci vai uz upi durt zivis, viņš taču pa ceļam nemeklēja sēnes, bet gan vai nu meklēja dzīvnieka atstātās pēdas mežā, vai uzmanīgi no krasta vēroja, kur noslēpusies līdaka. Arī mūsdienās zinātnieki noskaidrojuši, ka multidarbošanās ir laika šķiešana. Smadzenēm, lai pārslēgtos no viena uzdevuma uz citu, reizēm nepieciešams prāvs laika sprīdis. Turklāt pierādīts, ka tie, kuri lepni paziņo, ka spēj darīt vairākus darbus reizē, ne tikai kļūdās daudz biežāk, bet arī patērē daudz vairāk laika nepieciešamā darba veikšanai.
8. Zinātnieki noskaidrojuši, ka fiziski vingrinājumi ir ieteicami ne tikai tādēļ, lai nodrošinātu atlētisku ķermeni, bet tie arī veicina smadzeņu darbību. Brīžos, kad smadzenes šķietami piekusušas, ir grūti padomāt, dodieties nelielā pastaigā vai aizejiet uz trenažieru zāli. Pētījumi liecina, ka atmiņa un domāšanas procesi uzlabojas 15 minūtes pēc nodarbību sākuma.
9. Arī regulāras meditācijas ne tikai palīdz noņemt stresu, bet uzlabo atmiņu. Turklāt meditācijas laikā attīstās koncentrācijas iemaņas, kas ir ļoti svarīgas mācīšanās laikā.
Ne velti dažreiz saka, ka zivis palīdz domāt. Tas nenozīmē, ka blakus rakstāmgaldam jātur akvārijs ar zelta zivtiņām. Runa ir par omega 3 taukskābēm, kas ir ļoti svarīgas mūsu organismam. Tā kā šīs polinepiesātinātās taukskābes, līdzīgi kā vitamīnus un minerālvielas, organisms pats nespēj sintezēt, tās ir jāuzņem ar uzturu – zivīm: lasi, skumbriju, sardīnēm, paltusu utt.
10. Viens no ķīmiskajiem elementiem, kura trūkumu organismā saista ar pazeminātu elementu, ir jods. Pētnieki noskaidrojuši, ka joda trūkums bērnībā saistīts ar sliktāku augšanu un attīstību un pavājinātu vairgodziedzera darbību.
Smadzeņu darbība galvenokārt atkarīga no to asinsvadu stāvokļa, pa kuriem norisinās smadzeņu apgāde ar barības vielām un skābekli. Savukārt pašas smadzenes pārtiek no ogļhidrātiem – glikozes. Smadzeņu darbību var veicināt tumšā šokolāde, kurā nelielos daudzumos atrodas kofeīns, kas satur vielas, kas var uzlabot pašsajūtu un labvēlīgi ietekmē smadzenes un atmiņu procesus. Tomēr uzlabot atmiņu var tikai pati atmiņas trenēšana, preparāti, kas būtiski atvieglotu mācīšanos, pagaidām vēl nav atklāti.
11. Lai smadzenes varētu funkcionēt nevainojami, obligāti nepieciešams veselīgs miegs. Laba izgulēšanās paātrina uztveres ātrumu, palīdz veidot saprātīgus spriedumus un nodrošina ātru smadzeņu darbību.
12. Pētnieki no University of East London secinājuši, ka arī dzeramais ūdens palīdz labāk koncentrēties un risināt sarežģītus uzdevumus. Kādā eksperimentā noskaidrots, ka cilvēki, kas cieš slāpes, domā par 14% lēnāk nekā tie, kas regulāri padzeras.
Vasaras beigās Latvijā viesojās “Mother Jones” redaktors un žurnālists Bens Dreifuss (Ben Dreyfuss). Šeit Bens bija viens no starptautiskajiem mentoriem nometnē Young Media sharks, kā arī vadīja atvērto meistarklasi par neatkarīgo žurnālistiku un jauniešu piesaisti medijiem, kur ieskicēja dažus svarīgākos aspektus no savas pieredzes žurnālistikas jomā un ne tikai.
Kā pārliecinaties vai fakti, ko rakstāt ir patiesi?
Pirmkārt ir jāpēta tiešie avoti – datubāzes, dokumenti utt., tālāk šī informācija ir jāsakārto, jārada tai jēga. Ja tomēr neizdodas iegūt šādus avotus, var izmantot arī “otrā līmeņa” resursus. Piemēram, ja šādu informāciju sniedz vairāki mediji – gan BBC, gan New York Times, gan CNN – visticamāk tā ir korekta un izmantojama.
Kāds ir profesionāls žurnālists?
Tas nav viegli definējams, tomēr galvenokārt – šis žurnālists ir patiess un dara visu labāko, ko spēj, lai vēstītu patiesību. Arī manā profesionālajā pieredzē ir bijuši gadījumi, kad uzrakstu kaut ko, kas nav 100% atbilstošs patiesībai. Lielos izdevumos ir speciāla komanda, kuru uzdevums ir pārbaudīt faktu patiesumu. Ja viņi atklājuši kādu kļūdu, kuru iespējams pamatot, es to pazemīgi atzīstu un izlaboju, jo lasītājs piedod kļūdu, tomēr patiesības slēpšanu gan ne.
Kā izlēmāt kļūt par žurnālistu?
Es nekad nebiju domājis, ka vēlos būt žurnālists! Es gribēju būt filmu zvaigzne! 25 gadu vecumā es sapratu, ka tas neizdosies un sāku meklēt iespējas attīstīties. Pamēģināju žurnālistiku – un man tas iepatikās.(Bens ir redzams tādās filmās kā “The Wanderers, “The Lightkeepers” un “Mine is Mine” – aut.”)
Par kādiem tematiem rakstāt?
Ņemot vērā šī brīža sabiedriskās norises ASV, aģentūras Mother Jones visbiežāk aptvertākā tēma ir politika. Bet patiesībā man vislabāk patīk veidot smieklīgos izklaides rakstus.
http://www.motherjones.com/politics/2014/11/super-bad-mario-hurting-people/
Visiem, pilnīgi visiem cilvēkiem patīk lasīt izklaidējošus rasktus. Pat ja kāds saka, ka brīvajā laikā lasa tikai pētnieciskās žurnālistikas rakstus par politiku un norisēm – viņš melo. Visiem patīk izklaidēties Buzzfeed, sekot līdzi slavenību intrigām un apsktīt smieklīgas kolāžas. Šo faktu gan ne visi vēlas atzīt.
Kā veidot labu virsrakstu?
Tas jāveido tāpat, kā tu runātu ar savu draugu. Tieši tikpat entuziastiski un sajūsmināti. Un vienmēr jāuzdod sev jautājums – kāpēc tu pats atvērtu šo rakstu. Tikai jāatceras, ka veidojot virsrakstu tu apsoli jebkuram, kurš uzkliksķina, ka lasītājs saņems virsrakstam atbilstošu saturu.
Mother Jones moto : Smart fearless journalism. (Gudra, bezbailīga žurnālistika). Ko tas nozīmē?
Gudra nozīmē to, ka savus lasītājus uzskatām par inteliģentiem un tieši tā arī pasniedzam saturu. Bezbailīga – mēs nebaidāmies runāt par kādām tēmām tādēļ, ka ietekmīgi cilvēki nevēlētos, lai tas tiek atklāts. Mēs esam patstāvīgs ziņu kanāls un neietekmējamies no augstākās sabiedrības interesēm. Žurnālisms savukārt nozīmē to, ka mēs meklējam taisnību, pētām procesus un vēstām par tiem.
Kuras ir “sarkanās līnijas”, kuras Jūs nepārkāptu?
Ir tikai viens noteikums – neuzbrukt cilvēkiem bez iemesla un par to, ka viņi vienkārši dzīvojuši savu dzīvi. Ja žurnālists vēlas uzrakstīt nosodošu rakstu par kādu personu, jāatceras, ka jāaptver sabiedrības problēma un jāmeklē tas cilvēks, kuram ir vara to mainīt. Jāprot atšķirt īstais upuris no uzbrucēja.
Kas padara Latviju ievērības cienīgu pasaules kontekstā?
Pirms atbraukšanas uz Latviju es visvairāk biju dzirdējis par vēsturi Padomju savienības kontekstā, par akciju, kurā tika izveidot cilvēku ķēde cauri Baltijai (Baltijas ceļš – aut.). Atbraucot uz šejieni ieradudzīju, cik Latvija ir apbrīnojami skaista, kā arī – daudzi mani kolēgi Amerikā ir ar latviešu saknēm.
Tramps?! Kā tas ir mainījis žurnālistiku?
ASV politikas norises vienmēr ir ietekmējušas to, ko un kā žurnālisti raksta un ko pēta. Katrā ASV avīzē vai žurnālā, pat reģionālajās top stāsti ir saistībā ar Trampu. Pat tie, kuri viņu ienīst nespēj paskatīties garām, jo Tramps sacēlis milzīgu vētru jau kopš velēšanu sākuma.
Vai tā ir patiesība, ka Start up kompāniju ziņā ir lielo iespēju zeme?
Lielākoties veiksmīgi ir tieši tehnoloģiju biznesi kā citur pasaulē. ASV valdībai ir daudzi instrumenti, kā palīdzēt jaunajiem uzņēmumiem, tiek rosinātas dažādas nodokļu atlaides, tomēr es neteiktu, ka tas ir ļoti vienkārši uzsākt biznesu ASV. Tāpat, kā jebkur citur būs nepieciešams pašam iegūt kapitālu, izcīnīt savu vietu un tad, iespējams, valdība piešķirs kādus bonusus. Visiem ASV patīk romantizēti teikt, ka ikvienam ir iespēja kļūt par biznesmeni, tomēr ejot gadiem tas ir kļuvis mazāk patiesi.
„Šī programma ir īstenota, pateicoties Baltijas-Amerikas Brīvības Fonda (BAFF) finansējumam. Vairāk informācijas par BAFF stipendijām un lektoru atbalstu varat uzzināt, apmeklējot www.balticamericanfreedomfoundation.org.”
Teksts: Marta Muižniece
Foto: Ritvars Stankevičs
Kā jums radās ideja par jauno mediju centru?
Ilona: Šāda ideja man bija jau vairākus gadus. Doma bija izveidot jauniešu talantu attīstības centru, kur viņi pirms vidusskolas beigšanas var papildus attīstīt prasmes sev interesējošās jomās un izmēģināt savus spēkus dažādās sfērās, lai varētu veiksmīgāk izvēlēties savu nākotnes profesiju.
Mēs sākam ar mediju jomu, jo jau piecus gadus attīstām izglītojošu kustību un nometni Young Media Sharks. Esam sapratuši, ka mediju joma jauniešus ļoti interesē, bet skolās to nemāca, turklāt jauniešiem, lai darbotos medijos, ir nepieciešamas praktiskās iemaņas. Tāpat esam sapratuši, ka nepieciešama pastāvīga vieta, kur jaunieši ar līdzīgām interesēm varētu darboties un radīt jaunu saturu mediju vidē pašu vienaudžiem.
Ar Vācijas Federālās ārlietu ministrijas atbalstu, kā arī sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā jau septembrī varēsim uzsākt pilotprojektu Young Media House.
Kāds ir jaunā mediju centra galvenais mērķis?
Ilona: Apvienot darboties gribošus jauniešus, radīt mediju saturu, izglītot dažādās ar medijiem saistītās jomās un palīdzēt viņiem izvēlēties savu specializāciju nākotnē.
Agnese: Tas ir ļoti svarīgi, ka jaunieši var izmēģināt savus spēkus jau reālā mediju vidē, tādējādi labāk apzinoties gan savus talantus, gan arī savas perspektīvas, izvēloties nākotnes studijas.
Kādi ir centra galvenie uzdevumi? Vai vēlaties izglītot, informēt vai radīt demokrātisku viedokļu telpu?
Agnese: Centra galvenie uzdevumi būs ne tikai nodrošināt regulāras mediju izglītojošas aktivitātes, bet arī radīt vietu, kur apgūt jaunas prasmes un satikt domubiedrus. Jaunajā mediju centrā jaunieši varēs kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku radošā un atvērtā vidē, turklāt īstenot savas idejas.
Kas būs centra pasniedzēji un galvenās aktivitātes?
Ilona: Aktivitātes būs dažnedažādas – gan iedvesmojošas tikšanās ar mediju jomas personībām, gan patstāvīgs darbs pie savas mediju platformas, gan diskusiju klubi, gan padziļināta satura meistarklases. Toties pasniedzēji būs iedvesmojošas mediju personības gan no Latvijas, gan ārvalstīm.
Kādēļ jauniešiem būtu interesanti iesaistīties jaunajā projektā?
Ilona: Darbojoties jaunajā mediju centrā, būs iespēja iepazīties ar domubiedriem,
iedvesmoties no jomas līderiem, sagatavoties augstskolai, īstenot savas radošās ieceres, mācīties no labākajiem un, protams, arī sevi pilnveidot.
Agnese: Tā būs reāla iespēja praktizēties, darbojoties dažādos mediju virzienos: gan veidojot rakstus, gan video materiālus, ziņas un stāstus. Būtiski, ka jaunieši to visu varēs darīt pieredzējušu mentoru vadībā.
Kā jaunieši varēs sevi pieteikt, lai varētu darboties jaunajā mediju centrā?
Ilona: Mēs esam izsludinājuši konkursu Junior Media Team, kurā aicinām pieteikties gan vidusskolēnus, gan studentus, kas vēlas aktīvi darboties un sevi pilnveidot profesionālu mentoru vadībā, darboties mediju centra konsultatīvajā padomē un paši veidot sev interesējošu saturu. Kopā ar jauniešu komandu arī izstrādāsim noteikumus, kādi būtu saistoši mediju centram jauniešu videi.
Agnese: Tai pašā laikā esam atvērti un vienmēr būsim atvērti trakām un radošām idejām. Turklāt centrs būs atvērts visiem tiem, kurus interesē mediji.
Ja netiksi Junior Media Team, tad varēsi nākt darboties un piedalīties dažādās medija centra organizētās aktivitātēs.
Kā vērtējat, kāda ir šābrīža mediju situācija jauniešiem?
Agnese: Sarunās ar jauniešiem atklājām, ka šobrīd ļoti trūkst audiovizuālās mediju platformas, kas būtu radīta tieši jauniešu auditorijai.
Ilona: Es domāju, ka radio Pieci.lv ir pietiekami jaudīgs un mūsdienīgs medijs, kas spēj uzrunāt auditoriju. Bet diemžēl Latvijā nav neviena spēcīga medija, kas spētu uzrunāt krievvalodīgos jauniešus, tāpat mums nav jauniešiem orientēta interneta medija un TV raidījumu. Tai pašā laikā jauniešiem ir pašiem savas mediju telpas, par kuru eksistenci un saturu mēs varam tikai nojaust.
Kādus secinājumus par mediju izglītību un jauniešu talantiem esat guvušas, vadot Young Media Sharks nometnes?
Ilona: Jaunieši ir daudz gudrāki un erudītāki, nekā varētu domāt. Mūsdienu tehnoloģijas palīdz ātri apgūt jaunas iemaņas un zināšanas. Tas, kas šobrīd ir nepieciešams, – rast iespēju palīdzēt jauniešiem veidot kvalitatīvus stāstus, izmantojot savas prasmes un talantus. Svarīgi, lai arī sabiedrība sadzird šos stāstus, lai veidojas jēgpilns dialogs un jaunieši lielajā komunikācijas platformā atrod savu balsi. Vēl ir būtiski, lai dodam jauniešiem telpu brīvi izpausties, kur viņi spēj radīt jaunas idejas. Esmu pārliecināta, ka, dodot jauniešiem iespēju izpausties, ieguvēji būs visi. Turklāt šobrīd esam izslāpuši pēc kaut kā nebijuša un jauna, tāpēc ir vajadzīgas drosmīgas idejas un spēcīgi talanti. Un es ticu, ka mūsu jauniešiem ir, ko teikt.
